Uzturēšanās Latvijā

1. Vai patvēruma meklētājs var strādāt?

Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir ārzemniekam, kurš ir saņēmis patvēruma meklētāja personas dokumentu un nav saņēmis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

2. Vai lēmums par statusa piešķiršanu var būt negatīvs, ja uz Latviju esmu atvests patvēruma meklētāju uzņemšanas programmas ietvaros?

Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt tiek pieņemts pēc noteiktām procesuālajām darbībām un pierādījumu izvērtējuma, līdz ar to nevienam patvēruma meklētājam nav garantēts pozitīvs lēmums administratīvā procesa ietvaros.

3. Ja iegūts statuss, kad ģimene drīkst apvienoties?

Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tad, ja tā pēc statusa iegūšanas Latvijas Republikā, uzturējusies vismaz divus gadus, bet personai ar bēgļa statusu ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem uzreiz pēc statusa iegūšanas.

4. Vai ir kāds iemesls, kāpēc nepagarina uzturēšanās atļauju?

Bēgļa statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

2) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai;

5) persona, kas ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai;

6) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tai skaitā izmantojusi viltotus dokumentus.

Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ tai tika piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tiktāl, ka Latvijas Republikas aizsardzība šai personai vairs nav nepieciešama. Alternatīvo statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

2) persona izdarījusi noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

5) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā izdarījusi noziegumu, par kuru tai būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tas būtu izdarīts Latvijas Republikā, un atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šo noziegumu.

6) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, tai skaitā izmantojusi viltotus dokumentus.

5. Kurus ģimenes locekļus var vest uz Latviju, lai apvienotu ģimeni?

Ģimenes loceklis - patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un šīs personas laulātā nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā vai arī ir adoptēts, kā arī tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies, ar nosacījumu, ka šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī.

6. Cik ilgi var nokavēt, uzturēšanās atļaujas pārreģistrēšanu?

Uzturēšanās atļaujas pārreģistrāciju nedrīkst nokavēt. Dokumenti uzturēšanās atļaujas pārreģistrācijai jāiesniedz vismaz 30 dienas pirms uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.

7. Vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta tikai Latvijā vai visā Eiropas Savienībā?

Ja anulē Latvijā izsniegtu uzturēšanās atļauju, tad tas attiecās un visu Eiropas Savienību.

8. Ja Latvijā statuss tiek anulēts, vai ir tiesības vēlreiz iesniegt statusa pieprasījumu?

Ir tiesības iesniegt atkārtotu iesniegumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

9. Ja statuss ir piešķirts, no kura brīža saņem pabalstu?

Vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir un izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde). Pārvaldes amatpersona lēmumu par vienreizējā finansiālā atbalsta izmaksu pieņem vienas nedēļas laikā no dienas, kad bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona iesniegusi iesniegumu tā saņemšanai.

Bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir darbspējīgā vecumā ir tiesības saņemt pabalstu, ja pabalsta pieprasīšanas dienā, persona nestrādā (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk - NVA), tai ir bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss un tā pilda bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus, tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās.

Lai saņemtu pabalstu, tā pieprasītājs iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) adresētu iesniegumu „Iesniegums pabalsta piešķiršanai bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.

Pabalsta izmaksas periods

• Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas.
• Alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt pabalstu 7 mēnešus 12 mēnešu periodā no alternatīvā statusa iegūšanas dienas.

Pabalsta apmērs

• pilngadīgai personai – 139,00 eiro mēnesī;
• ja personas ir laulātie, tad vienai personai – 139,00 eiro, otrai personai – 97,00 eiro mēnesī;
• nepilngadīgai personai – 97,00 eiro mēnesī.

Pabalsta saņemšana

Piešķirto pabalstu reizi mēnesī līdz 10. datumam VSAA pārskaita uz personas iesniegumā norādīto personīgo Latvijas Republikas kredītiestādes kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Pabalstu sāk izmaksāt ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc pabalsta piešķiršanas dienas un to izmaksā reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi.

Pabalstu nepilngadīgajai personai pārskaita viņas likumiskajam pārstāvim.

Der zināt

Nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu pabalsta saņēmējam ir pienākums labprātīgi atmaksāt valsts budžetā.

10. Vai pabalstu zaudē, ja darba alga ir mazāka par minimālo algu valstī?

Vienreizējo finansiālo atbalstu bēglis un alternatīvo statusu ieguvusī persona nezaudē.

Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona strādā, pabalstu maksā ne ilgāk par trim mēnešiem no darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas dienas.

11. Vai pabalsts tiek atjaunots, ja zaudē darbu?

Vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir un izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde), ja persona personīgi iesniegusi iesniegumu Pārvaldē 1 mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja personai nav pietiekamu līdzekļu iztikai un tas nav saistīts ar darba atrašanu vai zaudēšanu.

Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu, ja nav pietiekamu iztikas līdzekļu, 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas. Alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt pabalstu,ja nav pietiekamu iztikas līdzekļu, 7 mēnešus 12 mēnešu periodā no alternatīvā statusa iegūšanas dienas.

Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona strādā, pabalstu maksā ne ilgāk par trim mēnešiem no dienas kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

12. Ja personai ir piešķirts alternatīvais statuss, vai visas priekšrocības (latviešu valodas apguve Nodarbinātības valsts aģentūrā, profesijas maiņa utt.) ir jāizmanto līdz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, t.i., viena gada laikā?

Statusa iegūšanas rezultātā saņemtās priekšrocības saglabājas neatkarīgi no termiņa.

13. Vai vīra un sievas statusa piešķiršanas lietu izskata kopā vai atsevišķi?

Ģimenes lietu izskata kopīgi.

14. Vai, iegūstot statusu Latvijā, var strādāt citā Eiropas Savienības valstī?

Var strādāt, bet ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus nodarbinātības jomā.

15. Vai pēc izmaiņām normatīvajos aktos par pabalsta izmaksas kārtību saņemšu lielāku pabalstu? 

Nē, kopējā naudas summa, ko bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienreizējā finansiālā atbalsta veidā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalsta veidā, nemainās.

16. Vai pēc statusa iegūšanas, no dzimtenes pie manis ciemos drīkstēs atbraukt mana ģimene – māsa, mamma, tētis?

Pēc statusa iegūšanas Jums ir tiesības noformēt ielūgumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai radinieki saņemtu vīzu iebraukšanai Latvijas Republikā.

17. Vai nosacījums par ģimenes apvienošanos personai ar alternatīvo statusu ir vienāds visā Eiropas Savienībā?

Eiropas Savienībā nav noteikti vienoti nosacījumi ģimenes apvienošanai personai, kura ieguvusi alternatīvo statusu. Katrai dalībvalstij ir tiesības noteikt savu procedūru ģimenes apvienošanai.

18. Ko lai dara gadījumā, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums paliek negatīvs arī to pārsūdzot, un izcelsmes valstī situācija nav mainījusies, lai tur varētu atgriezties?

Jums ir iespēja izceļot uz citu valsti un neatgriezties izcelsmes valstī.

19. Ja pārsūdzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu Administratīvajā tiesā, papildus pierādījumi ir jāiesniedz kopā ar pārsūdzības iesniegumu vai varu tos iesniegt pēc tam?

Papildus pierādījumi ir jāiesniedz kopā ar iesniegumu.

20. Vai iegūstot Latvijas pilsonību, aizbraucot uz dzimteni, varēšu tur justies droši?

Jūsu drošība būs atkarīga no situācijas dzimtenē un no iemesliem, kāpēc Jums bija nepieciešams atstāt dzimteni un meklēt aizsardzību Latvijas Republikā.

21. Vai saņemšu atpakaļ dokumentus, kurus nodevu Valsts robežsardzei?

Pēc detalizēta Patvēruma likuma un Personu apliecinošu dokumentu likuma normu izvērtējuma secināms, ka pieeja bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir atšķirīga.

Noslēdzoties patvēruma procedūrai, personu, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, personu apliecinoši un ceļošanas dokumenti, kas bija nodoti Valsts robežsardzei, tiek pārsūtīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde).

Tā kā bēglim, saņemot Latvijas izsniegtu bēgļa ceļošanas dokumentu, ir pienākums nodod Pārvaldei glabāšanai visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos dokumentus, minētie personu apliecinošie un ceļošanas dokumenti tiek paturēti glabāšanā Pārvaldē. Ja persona vēlas saņemt minētos dokumentus, nepieciešams iesniegt iesniegumu, kurā norādams pamatojums/nepieciešamība. Ņemot vērā, iesniegumā norādītos apstākļus, tiks lemts par iespēju izsniegt dokumentus, piemēram, uz laiku.

Savukārt attiecībā uz personām ar alternatīvo statusu iepriekš minētie nosacījumi nav spēkā un personas ar alternatīvo statusu ir tiesīgas saņemt Valsts robežsardzē nodotos personu apliecinošos dokumentus. Lai saņemtu minētos dokumentus personai, jāiesniedz iesniegums ar lūgumu izsniegt dokumentus (īpašs pamatojums nav nepieciešams) un Patvēruma lietu nodaļas darbinieki sagatavos dokumentu, kas apliecinās dokumentu izsniegšanu. Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka Latvija ceļošanas dokumentu personai ar alternatīvo statusu izsniedz tikai gadījumā, ja viņas rīcībā nav derīga viņa pilsonības valsts izsniegta ceļošanas dokumenta un viņai nav iespēju tādu saņemt.

Informācija saskaņota ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.