Uzturēšanās Latvijā

1. Vai patvēruma meklētājs var strādāt?

Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir ārzemniekam, kurš ir saņēmis patvēruma meklētāja personas dokumentu un nav saņēmis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

2. Vai lēmums par statusa piešķiršanu var būt negatīvs, ja uz Latviju esmu atvests patvēruma meklētāju uzņemšanas programmas ietvaros?

Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt tiek pieņemts pēc noteiktām procesuālajām darbībām un pierādījumu izvērtējuma, līdz ar to nevienam patvēruma meklētājam nav garantēts pozitīvs lēmums administratīvā procesa ietvaros.

3. Ja iegūts statuss, kad ģimene drīkst apvienoties?

Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tad, ja tā pēc statusa iegūšanas Latvijas Republikā, uzturējusies vismaz divus gadus, bet personai ar bēgļa statusu ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem uzreiz pēc statusa iegūšanas.

4. Vai ir kāds iemesls, kāpēc nepagarina uzturēšanās atļauju?

Bēgļa statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

2) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai;

5) persona, kas ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai;

6) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tai skaitā izmantojusi viltotus dokumentus.

Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ tai tika piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tiktāl, ka Latvijas Republikas aizsardzība šai personai vairs nav nepieciešama. Alternatīvo statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

2) persona izdarījusi noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

5) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā izdarījusi noziegumu, par kuru tai būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tas būtu izdarīts Latvijas Republikā, un atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šo noziegumu.

6) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, tai skaitā izmantojusi viltotus dokumentus.

5. Kurus ģimenes locekļus var vest uz Latviju, lai apvienotu ģimeni?

Ģimenes loceklis - patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un šīs personas laulātā nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā vai arī ir adoptēts, kā arī tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies, ar nosacījumu, ka šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī.

6. Cik ilgi var nokavēt, uzturēšanās atļaujas pārreģistrēšanu?

Uzturēšanās atļaujas pārreģistrāciju nedrīkst nokavēt. Dokumenti uzturēšanās atļaujas pārreģistrācijai jāiesniedz vismaz 30 dienas pirms uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.

7. Vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta tikai Latvijā vai visā Eiropas Savienībā?

Ja anulē Latvijā izsniegtu uzturēšanās atļauju, tad tas attiecās un visu Eiropas Savienību.

8. Ja Latvijā statuss tiek anulēts, vai ir tiesības vēlreiz iesniegt statusa pieprasījumu?

Ir tiesības iesniegt atkārtotu iesniegumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

9. Ja statuss ir piešķirts, no kura brīža saņem pabalstu?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt pieņem divu nedēļu laikā pēc iesnieguma un aizpildītas iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Uzturēšanās pabalstu maksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde reizi mēnesī līdz desmitajam datumam pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kredītiestādes kontu.

10. Vai pabalstu zaudē, ja darba alga ir mazāka par minimālo algu valstī?

Bēglis vai tāda persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss zaudē tiesības uz uzturēšanās pabalstu, ja:

1) noslēgusi darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, ja tā termiņš pārsniedz divus mēnešus;

2) uzsākusi saimniecisko darbību vai guvusi citus ienākumus, ja to apmērs pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;

3) gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;

4) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījumā;

5) iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas;

6) zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

11. Vai pabalsts tiek atjaunots, ja zaudē darbu?

Jā, var saņemt pabalstu atlikušajos mēnešos, tikai tas būs jāprasa, kā arī jānorāda, ka nav cita iztikas avota.

12. Ja personai ir piešķirts alternatīvais statuss, vai visas priekšrocības (latviešu valodas apguve Nodarbinātības valsts aģentūrā, profesijas maiņa utt.) ir jāizmanto līdz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, t.i., viena gada laikā?

Statusa iegūšanas rezultātā saņemtās priekšrocības saglabājas neatkarīgi no termiņa.

13. Vai vīra un sievas statusa piešķiršanas lietu izskata kopā vai atsevišķi?

Ģimenes lietu izskata kopīgi.

14. Vai, iegūstot statusu Latvijā, var strādāt citā Eiropas Savienības valstī?

Var strādāt, bet ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus nodarbinātības jomā.