Patvēruma meklētāja stāsts: darbs universitātē Turcijā beidzas ar apsūdzībām teroristu atbalstīšanā

03.12.2017

Autors: TVNET

Mehmets (vārds mainīts) ir turks, kuru uz Latviju atveda uzņēmējdarbība. Tomēr, sākoties dzimtenē valdošā režīma represijām, atgriešanās Turcijā vairs nav iedomājama. «Darbs izglītības projektu jomā bija iemesls, kāpēc atbraucu uz Latviju un arī paliku Latvijā,» viņš stāsta. Kamēr viņš bija šeit, Turcijas valdība uzsāka «politisko tīrīšanu» pret Gulena kustību jeb «Hizmet» un citām līdzīgām domubiedru grupām, kas vietējā un starptautiskā mērogā nodarbojas ar izglītības veicināšanu, kā arī ir kritiskas pret Redžepa Tajipa Erdogana valdību.

Gulena kustības līderis ir turku sprediķotājs M.Fetulla Gulens, kurš kopš 90.gadu beigām dzīvo ASV. Kustībai pieder apmēram miljons cilvēku, kam Turcijā un visā pārējā pasaulē pieder skolas, uzņēmumi un bankas. Turcijas valdība Gulenu un viņa sekotājus vaino 2016.gada 15.jūlija apvērsuma mēģinājumā. Gulens to noliedz un pērnā gada notikumus dēvē par Erdogana «pašapvērsumu», ar kuru viņš esot mēģinājis koncentrēt varu savās rokās. Eiropas Savienības (ES) pretterorisma jautājumu koordinators Žils de Keršovs šonedēļ paziņoja, ka ES Gulena kustību neuzskatot par teroristu organizāciju un būtu nepieciešami «būtiski» pierādījumi, lai šo nostāju mainītu.

Mehmets uzskata, ka kustības vajāšana sākusies, lai uz to noveltu Turcijas valdības grēkus - korupcijas skandālus un pat sadarbību ar teroristu organizācijām. «Vajadzēja atrast grēkāzi,» viņš saka.

Mehmets Turcijā pabeidza studijas kā mehāniskais inženieris. Izglītību viņš uzskata par lielu vērtību, un tāda ir arī Gulena kustības pārliecība.

«Trīs pamatakmeņi - cīņa pret nabadzību, cīņa pret nezināšanu un cīņa pret karu,» tā Mehmets raksturo kustību, ko atbalsta jau kopš 90.gadiem. Pretlīdzeklis nezināšanai - tā, protams, ir izglītība.

Sekojot šim ideālam, Mehmets darbojās izglītības veicināšanas jomā ārpus Turcijas robežām.

«Iemesls, kāpēc šeit paliku - pašreizējā Turcijas valdība, ko vada Redžeps Tajips Erdogans, sāka vajāt šādas kustības, īpaši «Hizmet». Erdogans to pasludināja par teroristu organizāciju, bet visus tās sekotājus - par teroristiem,» norāda Mehmets. «Cilvēki, kas veido starpkultūru dialoga vai izglītības organizācijas Turcijā un ārpus tās, tiek vajāti, arestēti, ieslodzīti. Tāpēc [ar ģimeni] nolēmām šeit palikt, jo vairs nebija droši atgriezties.»

Mehmets vairākus gadus strādāja kādas Turcijas universitātes administrācijā.

Pret Gulena kustību atbalstošo izglītības iestādi tika vērstas valdības represijas kā pret teroristu atbalstītājiem. Tā rezultātā pret Mehmetu dzimtajā zemē ierosināta krimināllieta un piemērots izceļošanas aizliegums - tātad, ja Mehmets atgrieztos Turcijā, likumīgā ceļā no tās pēc tam vairs izceļot nevarētu.

Mehmets stāsta, ka Turcijā līdzīgas kriminālapsūdzības izvirzītas tūkstošiem cilvēkiem - tai skaitā daudziem akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Daudzi no viņiem Turciju pametuši, bet tie, kas nespēja izceļot, nonākuši cietumos. Vajāšana ne vienmēr beidzas līdz ar Turcijas robežas šķērsošanu. Kad Mehmets jau bija Latvijā, Turcijas ziņu aģentūra pārpublicēja avīzes rakstu ar viņa fotogrāfiju - kā «vajāšanas mērķi», atkal norādot uz viņa saistību ar Gulena kustību. Draudi saņemti arī no «troļļiem» sociālajā tīklā «Twitter», par kuriem Mehmets ziņoja Latvijas Drošības policijai un citām institūcijām. Mehmetam un viņa ģimenei ieteica pieteikties patvēruma meklētāju statusam Latvijā.

Situācija Turcijā ir nelabvēlīga ne vien «Hizmet» un citu kustību piekritējiem, bet arī sievietēm, kuru tiesības netiek ievērotas, un pat maziem bērniem - pašlaik Turcijas cietumos esot ap 700 zīdaiņiem, kuri tur atrodas kopā ar ieslodzītajām mātēm, uzsver Mehmets. Ietekmēta tiekot arī tiesu vara. «Likuma vara ir lielās briesmās. Tā nedarbojas,» viņš saka. «Tas neļauj mums atgriezties un aizstāvēt savas tiesības.»

Turcijā palikuši Mehmeta vecāki un brāļi. Viņš raizējas, ka varētu sākties vēršanās pret ģimeni, lai panāktu viņa atgriešanos dzimtajā zemē.

Taču Latvijā viņš par savu drošību nesatraucas - kā ES dalībvalstī risks esot «ļoti zems».

Mehmets ar ģimeni dzīvo galvaspilsētā. «Domājam, ka Rīga ir laba vieta, kur mums dzīvot, tā ir laba vide. Tā ir droša un laba vieta manai sievai un bērniem,» viņš stāsta. «Mēs labi sadzīvojam ar kaimiņiem. Gribam parādīt cilvēkiem visā pasaulē, ka cilvēki spēj sadzīvot viens ar otru, kaut arī nāk no dažādām kultūrām un ir ar dažādiem uzskatiem.»

Drošība un taisnīga attieksme no varasiestāžu puses ir starp galvenajiem argumentiem, kāpēc Mehmeta ģimene vēlētos palikt Latvijā arī tad, ja situācija Turcijā mainītos.

Taču lielas cerības viņš uz to neliek. Lai situācija dzimtenē uzlabotos, nepieciešamas trīs lietas - brīvi mediji, izglītība un neatkarīga tiesu vara. «Taču tuvākajā nākotnē Turcijā to neredzu, jo tagad vairāk nekā 100 žurnālistu ir ieslodzīti un gaida tiesu, dažiem jau piespriests desmit, divdesmit gadu cietumsods. Vairums pat nepieder nevienai kustībai, vienkārši norādīja uz kaut ko, kas nav pareizi, kritizēja valdošo partiju,» stāsta Mehmets. «Tas pats notiek izglītības un tieslietu jomā. Kādreiz bija mediji, kas atbalstīja valdību, un pārējie, kuri neatbalstīja. Tagad nekā tāda vairs nav. Ja žurnālists kaut vārdu pasaka par Erdoganu, nebūs ilgi jāgaida krimināllietu vai cietumsodu.»

«Tas pats ar tiesnešiem - ja nelemj par labu valdībai vai tās interesēm, viņus pasludina par kādas kustības atbalstītājiem un sāk pret viņiem lietu,» norāda Mehmets. Taisnai tiesai neviens vairs netic.

Slēgtas arī simtiem skolas un universitātes, daudzas no tām - savulaik prestižas un pieprasītas izglītības iestādes, kurās skolojās Turcijas politiskā elite un viņu bērni. Bijušie skolotāji un pasniedzēji meklē ceļu prom no valsts, un tas ir liels intelektuālās kapacitātes zaudējums. Palikušajās skolās ir pārpildītas klases un trūkst skolotāju, daži bērni skolu nemaz neapmeklē. Šo iemeslu dēļ Turcijas izglītības sistēma ir uz sabrukšanas robežas, uzskata Mehmets. Lai atjaunotu, kas pēdējos gados izpostīts, vajadzēs daudzus gadus. «Ja paskatās, ar kurām valstīm Turcija tagad satuvinās - Krievija, Irāna, tad situācija neizskatās cerīga,» viņš noteic.

Saite uz pirmavotu TVNET<<

Publikācija tapusi projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām” ietvaros. Projektu biedrība "Patvērums "Drošā māja"" īsteno ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.  Granta līgums Nr. PMIF/9/2016/1/03.

Informāciju pārpublicēja (saskaņojot ar tvnet.lv redakciju): Rasa Saliņa, komunikācijas un sociālo mediju eksperte, tālr. (+371) 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com