Dzīvesstāsti

Patvēruma meklētāja stāsts: darbs universitātē Turcijā beidzas ar apsūdzībām teroristu atbalstīšanā

Autors: TVNET

Mehmets (vārds mainīts) ir turks, kuru uz Latviju atveda uzņēmējdarbība. Tomēr, sākoties dzimtenē valdošā režīma represijām, atgriešanās Turcijā vairs nav iedomājama. «Darbs izglītības projektu jomā bija iemesls, kāpēc atbraucu uz Latviju un arī paliku Latvijā,» viņš stāsta. Kamēr viņš bija šeit, Turcijas valdība uzsāka «politisko tīrīšanu» pret Gulena kustību jeb «Hizmet» un citām līdzīgām domubiedru grupām, kas vietējā un starptautiskā mērogā nodarbojas ar izglītības veicināšanu, kā arī ir kritiskas pret Redžepa Tajipa Erdogana valdību.

Bēgļu ģimene no Libānas Latvijā nonāca nejauši, taču iemīlēja šo zemi

Autors: TVNET

Ar smaidu uz lūpām par spīti pārdzīvotajam - tādu satiku ģimeni, kas nelaimīgu sakritību virknes rezultātā no Libānas nonāca Latvijā. Kaut arī galamērķis bija pavisam cits un Latvijā vairākus mēnešus bija jādzīvo apcietinājumā ar diviem maziem bērniem, Mahmuds al Omārs un Malaka Hajara cer iedzīvoties šajā zemē un ir pateicīgi par visu, ko tā devusi.

Mērķis, kas jāiznīcina! Kāpēc viņš neaizgāja bojā un dzīvo Latvijā

Evija Hauka, TVNET

Viņam ir tumšas, gandrīz melnas acis. Uzreiz redzams – svešinieks. Mūsu platuma grādos cilvēkiem nav tāda skatiena – dziļa kā purva akacis. Viens no viņiem – bēglis no Sīrijas. Latvijā viņš ir piekto gadu, bet tie nav bijuši mierpilni, laimīgi gadi. Ne tuvu! Arī šobrīd nav viegli. Cilvēkam, kurš neatklāj savu vārdu un joprojām baidās, ir piešķirts alternatīvais statuss. To piešķir cilvēkiem, kurus nevar atzīt par bēgļiem, bet kuriem nepieciešama aizsardzība. Divos gados Latvijā ir uzņemti 650 patvēruma meklētāji, no kuriem 70 piešķirts bēgļa, 329 alternatīvais statuss.

Patvēruma meklētāji no Kubas: "Latvieši ir ļoti vēsi"

Sabīne Košeļeva, TVNET

Šī, šķiet, bija viena no savdabīgākajām, ja ne pati savdabīgākā no pēdējā laika sarunām, kādās man nācies piedalīties. Un ne jau tāpēc, ka sarunu biedri bija krietni vien eksotiskāki nekā ikdienas gaitās parasti sastaptie ļaudis, bet gan tāpēc, ka kopīgu valodu nācās rast ar tulka palīdzību, jo es nerunāju ne vārda spāniski, bet viņu angļu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai stundas laikā spētu izstāstīt, kāpēc nu abi ir iestrēguši Latvijā.

Bēgle: Latvija nav valsts, kur var dzīvot no pabalstiem

Sabīne Košeļeva, www.apollo.lv

No Eiropas Savienības (ES) īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki - viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja biedrības «Patvērums «Drošā māja»» vadītāja Sandra Zalcmane. Viņa gan noliedza, ka patvēruma meklētāji, kuri piekrīt pārvietošanai uz Latviju, jau sākotnēji šo zemi izvēlas tikai kā tranzītvalsti. Lielākā problēma esot tajā, ka cilvēki, kuri tiek atvesti uz Latviju, ļoti maz zina par šo valsti, un viņiem dotie trīs mēneši nav pietiekams laiks, lai sagatavotos patstāvīgai dzīvei. Taču ir cilvēki, kuri Latviju kā patvērumu izvēlas mērķtiecīgi, par apstākļiem nesūdzas un šeit arī paliek uz dzīvi starp mums. Tāda ir arīdzan «Apollo» uzrunātā Alima (vārds ir mainīts) no Kirgizstānas, kura Latvijā kopā ar diviem bērniem mīt jau piekto gadu un prom braukt netaisās. 

Ibrahims no Irākas: Tie nav cilvēki, tas nav islāms

Sabīne Košeļeva, www.apollo.lv

Ibrahims (vārds ir mainīts) Latvijā ir četrus mēnešus, un šobrīd kopā ar savu ģimeni uzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, kur gaida lēmumu par statusa piešķiršanu. Par iemesliem, kas lika pamest dzimto Irāku un doties ceļā bez skaidra galamērķa drošākas dzīves meklējumos, kā arī pirmajos iespaidos par Latviju, viņš piekrita dalīties sarunā.

Bēgļu ģimene no Uzbekistānas: Uz Latviju braucām ar bailēm

www.apollo.lv

“Mēs ļoti gribam iegūt pilsonību,” saka Valērija (vārds mainīts), kas patvēruma meklējumos Latvijā ieradās no Uzbekistānas, ieguva bēgļa statusu, un kopā ar vīru un pieciem bērniem Latvijā dzīvo piecus gadus.

Atklāta saruna ar bēgli no Afganistānas: Par šausmām, bēgļa gaitām un Latviju

Lāsma Didrihsone, www.apollo.lv

Patvēruma meklētāju skaits Eiropā nemitīgi pieaug. Nekontrolētā bēgļu plūsma, kas ik dienu pārkāpj Eiropas robežas, raisījusi neapmierinātību eiropiešos. Dusmas, niknums un neiecietība – tās ir emocijas, kuras nereti tiek paustas bēgļu sakarā... Un nav tā, ka eiropiešus varētu vainot – Jaungada nakts notikumi Ķelnē, grautiņi, slepkavības –, tie ir pietiekami nopietni iemesli, lai attaisnotu cilvēku noraidošo attieksmi. Bet visus patvēruma meklētājus «vienā maisā» neieliksim. Cilvēki, kuri bēg no kara šausmām, nav retums arī to vidū, uz kuriem rādām ar pirkstu, neapdomīgi izsakot nievājošos vārdus.

Bēgļu ģimene no Irākas: Latvijas valdība varētu palīdzēt vairāk

Lāsma Didrihsone, www.apollo.lv

Septembra sākumā izskanējušās ziņas par to, ka Latviju pametuši teju visi Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros uzņemtie bēgļi, bija kā medusmaize lielākajiem kritiķiem un nīdējiem, tikmēr varas gaiteņos atsāka cilāt jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna uzlabošanu. Zemie pabalsti, nespēja integrēties? Kas mudina pamest mūsu zemi tiem, kas šeit ieradušies, lai patvertos no kara? Portāls "Apollo" uz sarunu aicināja bēgļu ģimeni no Irākas.

Semere, Alī Ahmeds un Diāna: No kara līdz skolas solam Latvijā

www.apollo.lv

Pagājušas trīs nedēļas kopš jaunā mācību gada sākuma. Skolas gaiteņos atgriezušies bērni, un ar lielākām vai mazākām pārmaiņām, mācību gads Latvijas skolās ir sācies. Arī Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolā, kur starp «mūsējiem» izglītojas sīriete Diāna, eritrejietis Semere un Alī Ahmeds no Afganistānas. Šie bērni ik dienu mēģina iejusties starp mums, kamēr pedagogi cenšas izprast – kā šo procesu padarīt vieglāku.