Biežāk uzdotie jautājumi
- PATVĒRUMA MEKLĒTĀJS, BĒGLIS UN PERSONA AR ALTERNATĪVO STATUSU
-
Kas ir patvēruma meklētājs?
Patvēruma meklētājs ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā lūdz piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Patvēruma meklētāja statuss personai tiek piešķirts, kamēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu.
Bēglis ir persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar 1951. gada ANO Ženēvas konvenciju. Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras:
- pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī, vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savā iepriekšējā mītnes zemē un,
- ja iepriekšminēto iemeslu dēļ, persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.
-
Kas ir persona ar alternatīvo statusu?
Alternatīvo statusu piešķir personām, kuras nevar atzīt par bēgļiem atbilstoši Ženēvas konvencijai, bet saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu un dalībvalstu praksēm tām ir nepieciešama aizsardzība. Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:
- personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē, ja persona ir bezvalstnieks, draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana;
- personai ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā;
- ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.
-
Kādus dokumentus izsniedz bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai?
Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.
Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu, statusu pēc tam pārskatot. Ja tai nav derīga personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta, kā arī nav iespējams to saņemt, tai izsniedz ceļošanas dokumentu.
-
- PATVĒRUMA MEKLĒTĀJU UZŅEMŠANA LATVIJĀ
-
Cik patvēruma meklētāju Latvija uzņems Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros?
Šobrīd Latvija ir izrādījusi gatavību uzņemt 531 patvēruma meklētāju Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros.
-
Kas sagatavoja programmu patvēruma meklētāju integrācijai Latvijā?
Ar Ministru prezidentes L. Straujumas rīkojumu izveidotā augsta līmeņa starpinstitucionālā darba grupa izstrādāja Latvijai piemērotu modeli patvēruma meklētāju uzņemšanai un bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijai, norādot konkrētus uzdevumus un par to izpildi atbildīgās institūcijas. Ministru Kabinets 2015. gada 2. decembrī apstiprināja „Rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā”.
Darba grupā strādāja Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu, Zemkopības, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju valsts sekretāri, kā arī pieaicinātie eksperti no citām institūcijām un NVO.
-
- NO IERAŠANĀS LĪDZ STATUSA PIEŠĶIRŠANAS BRĪDIM
-
Kur patvēruma meklētājs dzīvo, kamēr tiek izskatīts pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
Šajā laikā persona dzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ”Mucenieki” vai citviet, ja tai ir pieejama dzīvesvieta.
Valsts Robežsatdze aizturētos robežpārkāpējus izmitina Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”. Ja persona pieprasa patvērumu, tad pēc sākotnējām intervijām tā tiek pārvietota uz patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki”.
-
Cik ilgā laikā pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņems vidēji 3 mēnešu laikā, bet pamatotu iemeslu gadījumā termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem.
-
Kādu lēmumu var pieņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde?
Izvērtējot patvēruma meklētāja iesniegumu, situāciju un apstākļus, PMLP var rīkoties trīs veidos – piešķirt personai bēgļa statusu, piešķirt alternatīvo statusu vai atteikt piešķirt starptautisko aizsardzību, ja prasība nav bijusi pamatota. Persona ir tiesīga pārsūdzēt jebkuru PLMP lēmumu Administratīvajā rajona tiesā, tās lēmums ir galīgs. Persona var pārsūdzēt arī pozitīvu PLMP lēmumu gadījumos, kad uzskata, ka piešķirtais statuss neatbilst apdraudējumam. Proti, ja personai piešķirts alternatīvais statuss, persona var pārsūdzēt PLMP lēmumu un prasīt bēgļa statusu.
-
Kā atšķir ekonomiskos migrantus no patvēruma meklētājiem?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar tiesībsargājošajām institūcijām izskata katru iesniegumu par patvēruma piešķiršanu. Tiek pārbaudīta visa patvēruma meklētāja sniegtā informācija, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai persona atbilst Patvēruma likumā noteiktajiem kritērijiem bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai (saskaņā ar 1951.gada ANO Ženēvas konvenciju). Lietas izskatīšanas laikā tiek izmantota UNHCR (ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos), Eiropas Patvēruma Atbalsta biroja (EPAB) sagatavotā informācija, interneta resursi, informācija par personas izcelsmes valstī esošo situāciju, citu valstu informatīvie materiāli, un citi resursi.
-
Kas notiek, ja patvēruma meklētājam netiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
Ja personai nepienākas ne bēgļa, ne alternatīvais statuss un tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijā, tā tiek izraidīta no Latvijas Imigrācijas likumanoteiktajā kārtībā.
-
Cik personu var uzņemt patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā?
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā var izmitināt līdz 450 iemītniekiem. Izmitināšanas centra galvenais uzdevums ir nodrošināt patvēruma meklētājus ar mājokli laikā, kamēr viņu lietas tiek izskatītas un pieņemts lēmums patvēruma lietā, veicināt viņu adaptāciju Latvijas sabiedrībā.
-
Cik ilgi persona var dzīvot Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā?
Persona uzturas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā līdz brīdim, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu. Lēmuma pieņemšana var ilgt no 3 līdz 12 mēnešiem. Pēc statusa piešķiršanas 15 darba dienu laikā bēglim vai personai ar alternatīvo statusu Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir jāpamet.
-
Kur persona dzīvos pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra atstāšanas?
Atbilstoši Patvēruma likumam, patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem. Pēc patvēruma pieteikuma izskatīšanas pozitīva lēmuma (bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas) gadījumā personai centrs jāpamet.
Atbalstu dzīvesvietas atrašanā patvēruma meklētājiem sniedz sociālie mentori.
„Patvērums „Drošā māja”” ievadkursa par Latviju ietvaros patvēruma meklētāji tiek iepazīstināti ar Latvijas nekustamo īpašumu tirgus īpatnībām un dažādiem dzīvesvietas atrašanas ceļiem.
-
Vai patvēruma meklētājs saņems pabalstu?
Patvēruma meklētāji, kuri patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā gaida lēmuma pieņemšanu par statusa piešķiršanu, saņem dienas naudu 3,00 euro apmērā, par kuru viņiem ir jāiegādājas pārtika un higiēnas preces, kā arī jāsedz sabiedriskā transporta izdevumi.
-
Vai patvēruma meklētājam līdz bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanai būs iespēja strādāt?
Nē, patvēruma meklētājiem nav tiesību strādāt. Tomēr lai nodrošinātu iespēju patvēruma meklētājiem, kuri dzīvo Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ar iespēju lietderīgi izmantot laiku un jau savlaicīgi uzsākt integrācijas procesu gadījumam, ja tiks piešķirts bēgļa vai alternatīvās personas statuss, plānots sniegt nepieciešamo informāciju par sociālo dzīvi Latvijā, tajā skaitā spēkā esošajiem likumiem, dabu u.c., kā arī piedāvāt valodas apmācību sadzīviskai lietošanai, lai vēlāk to papildinātu Nodarbinātības valsts aģentūras kursos pēc bēgļa vai personas ar alternatīvo statusu iegūšanas. Tāpat plānots piedāvāt brīvprātīga darba iespējas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centros, veicot tādas aktivitātes, kas uzlabotu dzīves un apkārtējās vides kvalitāti izmitināšanas centra iemītniekiem.
-
Vai patvēruma meklētājiem obligāti ir jādzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā?
Nē, patvēruma meklētājiem nav obligāti jādzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja patvēruma meklētājam nav pietiekoši finanšu resursi, tad viņš līdz statusa iegūšanai dzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.
-
- INTEGRĀCIJA UN ATBALSTS
-
Vai bēgļa statusu ieguvušajiem ir tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem?
Jā, laika posmā pēc statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociāliem pakalpojumiem šīm personām tiek nodrošināta uz līdzvērtīgiem pamatiem kā Latvijas pilsoņiem.
Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja (nav nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus piekļuvei darba tirgum). Bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu nav tādu tiesību, kādas attiecināmas tikai uz LR pilsoņiem, piemēram, ieņemt noteiktus amatus (tiesneši vai prokurori), kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Lai arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu tiek izsniegts ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, kas viņiem dod tiesības atgriezties Latvijā, viņiem jāpārliecinās par nosacījumiem, uz kurām valstīm bēglim vai personai ar alternatīvo statusu ir tiesības ceļot un uzturēties tajās.
-
Kāda palīdzība statusu ieguvušajām personām tiks sniegta nodarbinātības jautājumā?
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA):
1) reģistrēs bēgli vai alternatīvo statusu ieguvušo personu un piešķirs bezdarbnieka/darba meklētāja statusu;
2) veiks bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas profilēšanu ar mērķi noskaidrot viņa iespējas un šķēršļus integrācijai Latvijas darba tirgū, kā arī noteiks atbilstību NVA pieejamajiem pasākumiem;
3) atbilstoši profilēšanas rezultātiem, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušajai personai piedāvās viņa prasmēm atbilstošas vakances, sastādīs individuālā darba meklēšanas plānu;
4) bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušajai personai NVA piedāvās turpināt latviešu valodas apguvi. Bēglis vai persona ar alternatīvo statusu varēs iesaistīties NVA apmaksātajā kuponu apmācībā un apgūt valsts valodu ar vai bez starpniekvalodas. Jāpiebilst, ka NVA apmaksātās kuponu apmācības tiek piedāvātas rindas kārtībā.
5) piedāvās karjeras konsultācijas, kurās noteiks profesionālo piemērotību, sniegs palīdzību CV un motivācijas vēstules sastādīšanā, palīdzēs sagatavoties darba intervijai;
6) atbilstoši profilēšanas rezultātam, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušajai personai var piedāvāt iesaistīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos (dažādi kursi, lekcijas, semināri, individuālas konsultācijas) un iesaistīties profesionālajā apmācībā ir iespējams tikai pēc valsts valodas apguves, jo visi kursi notiek valsts valodā. Šobrīd profesionālajā apmācībā ir nepieciešams noteikts izglītības līmenis atkarībā no izvēlētā kursa, izņemot galdnieka palīga un pavāra palīga kursus, kā arī nepieciešams uzrādīt izglītību apliecinošu dokumentu.
Informācija saskaņota ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
-
Kā bēgļi un personas ar alternatīvo statusu uzzinās par dzīvi Latvijā?
Bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu efektīvai integrācijai nepieciešamas ievada programmas, kas sniedz padziļinātu priekšstatu par dzīvi Latvijā un palīdz orientēties Latvijas apstākļos. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” nodrošina ievadkursu par Latviju. Tā mērķis ir sniegt patvēruma meklētājiem zināšanas par nodarbinātību, veselības aprūpi, izglītības sistēmu, kultūru, vēsturi un citām tēmām.
-
Vai bēglis vai persona, kas ieguvusi alternatīvo statusu, saņems pabalstus?
Noteikumi paredz saglabāt līdzšinējo izmaksu apmēru kopumā, nosakot, ka atbalsta apmērs ir līdzvērtīgs divu mēnešu pabalstam uzturēšanās izmaksu segšanai atbilstoši līdz šim noteiktajam pabalsta apmēram, tādējādi nosakot, ka pabalsta izmaksas periods bēglim ir 10 mēneši, bet personai ar alternatīvo statusu - 7 mēneši.
Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, vienreizējais finansiālais atbalsts ir noteikts šādā apmērā:
- pilngadīgai personai – 278 eiro; ja personas ir laulātie, tad vienai personai – 278 eiro, otrai personai – 194 eiro;
- nepilngadīgai personai – 194 eiro.
Vienreizējo finansiālo atbalstu izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz personas iesniegumu par vienreizējā finansiālā atbalsta saņemšanu. Tiesības uz vienreizējo finansiālo atbalstu rodas uzreiz pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas.
Pabalsts uzturēšanas izmaksu segšanai ir noteikts šādā apmērā:
- pilngadīgai personai – 139 eiro; ja personas ir laulātie, tad vienai personai – 139 eiro, otrai personai – 97 eiro;
- nepilngadīgai personai – 97eiro.
Tiesības uz pabalstu uzturēšanas izmaksu segšanai rodas pēc vienreizējā finansiālā atbalsta saņemšanas un personas reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā, to izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu par pabalsta uzturēšanas izmaksu segšanai saņemšanu.
Noteikumi paredz arī kārtību, kādā vienreizējais finansiālais atbalsts un pabalsts tiek piešķirti par nepilngadīgām personām, kā arī kārtību, kādā persona ir tiesīga mainīt pabalsta apmēru vai tā sadalījumu laulāto starpā. Pabalsta izmaksa tiek apturēta vai pārtraukta Patvēruma likumā noteiktajos gadījumos, kā arī personas nāves gadījumā.
-
Vai bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušās personas var naturalizēties?
Personas ar bēgļa statusu var iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā pēc 5 Latvijā nodzīvotiem gadiem.
Savukārt alternatīvā statusa ieguvēji iegūt Latvijas pilsonību var pēc 10 gadiem, respektīvi – piecus gadus nodzīvojot Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un vēl pēc tam piecus gadus ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
-
Kur mācīsies patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu bērni?
Bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu bērniem, kā arī patvēruma meklētāju bērniem saskaņā ar Izglītības likumu ir jāapmeklē vispārizglītojošā skola tāpat kā jebkuram citam bērnam Latvijā.
Kārtību, kādā nodrošina izglītību nepilngadīgam patvēruma meklētājam, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 174 “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības iespējas”.
-
Kā statusu ieguvušajām personām palīdzēs integrēties, lai viņi spētu uzsākt patstāvīgu dzīvi Latvijā?
Ministru kabineta apstiprinātais rīcības plāns paredz veikt virkni pasākumu, sākot no pirmās ierašanās dienas, pirmkārt, veselības pārbaudi, latviešu valodas apmācību un nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu (personas nāk no kara zonām), aktīvu iesaisti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra sabiedriskās dzīves organizēšanā, u.c.
Integrācijas jomā paredzēta arī plāna izstrāde, kas ietver saistību līguma noslēgšanu ar patvēruma meklētājiem, palīdzību nodarbinātības jautājumā, dzīvesvietas atrašanā, nevalstiskā sektora, reliģisko organizāciju un brīvprātīgo piesaistīšanu atbalsta sniegšanā, kā arī sociālā mentora piesaisti katram bēglim vai ģimenei, lai palīdzētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā.
Rīcības plāns paredz arī virkni pasākumu pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam, piemēram, vispārējās izglītības nodrošināšanu nepilngadīgām personām valsts valodā, jauniešu profesionālās izglītības ieguves nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs, sociālā atbalsta nodrošināšanu.
-
Kādi būs bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo personu pienākumi?
Tā kā Latvija ir ieinteresēta saliedētas un lojālas sabiedrības veidošanā, bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijas procesā nozīme tiek piešķirta arī pašu personu pienākumiem. Pirmkārt, kā obligāts nosacījums būs latviešu valodas apguve. Otrkārt, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušajai personai būs jāsadarbojas ar visām iesaistītajām institūcijām integrācijas un sociālās palīdzības sniegšanas procesā, kas ietver saistību līguma noslēgšanu, kā arī atgriezeniskās saites par integrācijas procesu nodrošināšanu.
-
Vai persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir piesaistīta statusa piešķīrējvalstij?
Jā. Uz bēgli vai alternatīvo statusu saņēmušo personu attiecas garantijas, tiesības un pienākumi, kas noteikti nacionālajā likumdošanā tajā valstī, kas piešķīrusi statusu.
-
Vai ir paredzēta latviešu valodas apmācība pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas?
Reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, bēgļi vai personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, var pieteikties latviešu valodas kursiem. Šie ir intensīvie valodu kursi, kuri iedalās sešos līmeņos (A1, A2, B1, B2, C1, C2). Viens apmācību līmenis - tās ir sešas mācību nedēļas jeb 150 stundas.
Informācija saskaņota ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
-
Vai darba devējam ir paredzēti nodokļu atvieglojumi, ja nodarbina bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss?
Šobrīd nav nodokļu atvieglojumi, nodarbinot bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā Eiropas Sociālā fonda programmu “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem”. Šīs programmas ietvaros tiek piedāvāta dotācija līdz 50 % bezdarbnieka darba algai.
Informācija saskaņota ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
-
Vai bēglim un personai ar alternatīvo statusu ir nepieciešama īpaša darba atļauja, lai strādātu?
Persona ar bēgļa vai alternatīvo statusu drīkst strādāt bez ierobežojumiem. Uz bēgli un personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, attiecas visi tie paši normatīvie akti, kuri jāievēro, nodarbinot Latvijas pilsoņus.
Informācija saskaņota ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
-
Vai bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pienākas bezmaksas veselības aprūpe?
Latvijā nav bezmaksas veselības aprūpe, bet ir valsts garantētā veselības aprūpe. Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir tiesības saņemt valsts garantēto veselības aprūpi.
-
Cik ilgi, patvēruma meklētājs saņem sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu?
Patvēruma meklētājs sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu saņem līdz brīdim, kad tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Minētais atbalsts ir pieejams 12 mēnešus pēc statusa iegūšanas dienas arī bēglim un personai ar alternatīvo statusu, kura nedzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.
-
Vai bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, drīkst ceļot?
Jā, bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, drīkst ceļot, bet ir jāievēro tās valsts migrācijas normatīvie akti, uz kuru ceļo.
-
Cik skolas Latvijā izglīto bēgļu vai personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, bērnus?
Pašreiz vairāk nekā piecas vispārējās izglītības skolas Latvijā izglīto bēgļu vai personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, bērnus.
-