Bēgļu ģimene no Irākas: Latvijas valdība varētu palīdzēt vairāk

26.09.2016

Lāsma Didrihsone, www.apollo.lv

Septembra sākumā izskanējušās ziņas par to, ka Latviju pametuši teju visi Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros uzņemtie bēgļi, bija kā medusmaize lielākajiem kritiķiem un nīdējiem, tikmēr varas gaiteņos atsāka cilāt jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna uzlabošanu. Zemie pabalsti, nespēja integrēties? Kas mudina pamest mūsu zemi tiem, kas šeit ieradušies, lai patvertos no kara? Portāls "Apollo" uz sarunu aicināja bēgļu ģimeni no Irākas.

Ahmads un Fatima kopā ar saviem piecus un astoņus gadus vecajiem bērniem Latvijā ieradās pagājušā gada septembrī. Viņiem piešķirts bēgļu statuss, un mūsu dzimtenē viņi mēģinājuši sākt savu dzīvi no jauna – drošībā. Abiem vecākiem ir augstākā izglītība, un Irākā viņi strādājuši par naftas inženieriem. Darbs bijis labs, tāpat kā alga un māja. Pamest Irāku spiedis karš, taču uz Latviju braukt viņi izvēlējušies paši, skaista zeme un draudzīga tauta, uzsver Ahmads.

“Latvija mums ļoti patīk. Ja nepatiktu, mēs šeit nebūtu braukuši. Pašlaik lielākā problēma ir valoda, jo bez tās mēs šai valstī nespējam izdarīt neko. Lai padarītu sev dzīvi vieglāku, ceram valodu apgūt pēc iespējas ātrāk,” teic Ahmads.

Irākiešu ģimene Latvijā ir teju gadu, taču šajā laika periodā uz četriem mēnešiem viņi aizbraukuši uz Libānu, apciemot radus un draugus.

Jau Libānā Ahmads dzirdējis klīstam runas, ka daudzi sīrieši dodas meklēt patvērumu tieši Latvijā. Pēc četru mēnešu pārtraukuma, atgriežoties mūsu zemē, Ahmads bijis šokā par to, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju Latviju jau paspējuši pamest, lemjot Vācijai par labu.

Viņš nenosoda aizbraukušos, taču ir apņēmības pilns savas ģimenes dzīvi būvēt tieši šeit. “Mums paveicās, iepazināmies ar tiešām labiem cilvēkiem, kuri palīdzēja atrast lētu dzīvokli, jo ar pašreizējo pabalstu izdzīvot ir pagrūti.”

Pašlaik ģimenei nākas izdzīvot ar 430 eiro mēnesī, viņi neslēpj, ka no Latvijas neko daudz negaida, jo apzinās, ka šī zeme nav bagāta. Neskatoties uz ne visai sakārtoto sadzīves situāciju, sociālajā dienestā pēc pabalstiem vai palīdzības viņi līdz šim nav vērsušies - tā teikt - iztiek ar to, kas ir.

“Mūsu pamatvajadzībām pietiktu ar to pabalsta apmēru, kāds tas šeit bija pirms samazināšanas. Mēs ļoti ceram, ka izdosies palikt Latvijā, bet, ja darbu šeit atrast neizdosies, skumji, bet būsim spiesti doties prom,” atzīst Ahmads.

Par aizbraukušajiem Ahmads teic, tāda rīcība neesot pareiza. Ja reiz cilvēks grib paglābties no kara, nav jāskatās, kura ir vislabākā valsts. Ir jāmeklē, kur ir droši, neskatoties uz to, kādus materiālus labumus valsts var sniegt.

“Mēs gribam izmēģināt visu, kas mūsu spēkos, lai iedzīvotos un atrastu darbu, bet, ja redzēsim, ka tāpat nav izredžu šeit izdzīvot, arī mēs dosimies prom,” stāsta Ahmads.

Lai gan viņi pateicas Latvijas valstij par iespēju būt drošībā, Ahmads uzskata, ka valdība nav darījusi pietiekoši, lai palīdzētu patvēruma meklētājiem: “Mēs nesūdzamies, bet patvēruma meklētāji Latvijā ir palikuši ļoti maz un nav taču grūti palīdzēt tik mazam cilvēku skaitam kaut nedaudz vairāk nekā tagad.”

Jautājot, par darba iespējām, Ahmads neslēpj, ka ar viņu izglītību un darba pieredzi Latvijā darbu atrast būs grūti, taču ir ideja par savu biznesu: “Mēs šobrīd tiešām nezinām, ko Latvijā darīt ar tādu izglītību, kāda ir mums, tāpēc ir ideja ņemt talkā mūsu zināšanas un labo praksi un Latvijā mēģināt izveidot tādu kā apmaiņas programmu ar Irāku, lai veidotu Latvijas un Irākas starptautisko attiecību pieredzi.”

Lai gan latviešu tautu irākiešu ģimene dēvē par draudzīgu, viņi arī atzīst, ka uz ielas izjūt intereses un nosodījuma pilnos skatienus.

“Uz mums skatās tā, it kā mums šeit nav vietas. Ir gadījies, ka uz ielas bērni sāk sarunāties nedaudz skaļāk un mēs viņiem aizrādām, negribam pievērst lieku uzmanību, jo jau tā ir sajūta, ka tevi vēro. Visu laiku.”

Uzziņai: Irākiešu ģimene Latvijā uzturas jau kopš pagājušā gada septembra. Šajā laika periodā viņi ir apmeklējuši biedrības „Patvērums „Drošā māja”” organizēto apmācību kursu par Latviju, ieguvuši bēgļu statusu, un vecāko bērnu jau iekārtojuši latviešu skolā. Pašlaik viņi saņem pabalstu no Latvijas valsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas – pabalsta apmērs mēnesī vienam ģimenes loceklim ir 139 eiro, bet katram nākamajam 97 eiro. Jāatzīmē, ka pabalsts bēgļa statusu ieguvušajiem tiek izmaksāts tikai vienu gadu. Šobrīd ar „Patvērums „Drošā māja”” konsultantu palīdzību abi vecāki cenšas bērnudārzā iekārtot savas ģimenes jaunāko bērnu. Vairāk informācijas par bēgļu integrāciju: http://www.beglis.lv/

Rakstā izmantotie vārdi ir mainīti. Intervētās personas vēlējušās saglabāt anonimitāti.

Saite uz pirmavotu >> www.apollo.lv

Publikācija tapusi projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām” ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja””. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.  Granta līgums Nr. PMIF/9/2016/1/03.

Informāciju pārpupublicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, komunikācijas un sociālo mediju eksperte, tālr. (+371) 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com